Atdzimšanas acs - senais Tibetas lamu mūžīgās jaunības noslēpums
Atdzimšanas acs.
Cilvēka ķermenī ir deviņpadsmit enerģētiskie centri, kurus sauc par “virpuļiem”.Septiņi no tiem ir pamatcentri, bet divpadsmit – otršķirīgi. Šie virpuļi ir spēcīgi enerģētisku lauku veidojumi, ar aci nesaskatāmi, taču tie pilnīgi reāli eksistē.
Otršķirīgo virpuļu atrašanās vietas atbilst locekļu locītavu stāvoklim. Seši augšējie otršķirīgie virpuļi atbilst plecu locītavām, elkoņu locītavām un plaukstu locītavām; seši apakšējie otršķirīgie virpuļi atbilst gūžu locītavām, ceļiem un pēdu locītavām ar pēdām. (1.zīm.)
1.zīm.
Kad cilvēka kājas nav pārāk plati atplestas, ceļu virpuļi savienojas, veidojot lielu virpuli, kas pēc tajā koncentrētās enerģijas tuvojas pamatvirpuļiem. Taču tā kā parastais cilvēks ļoti reti nonāk situācijās, kas prasa tam intensīvu plašas amplitūdas kāju vēzienu izdarīšanu, “špagatu” un tamlīdzīgu asanu izpildi, tad viņa ceļu virpuļi gandrīz vienmēr veido vienu virpuli, kura telpiskā forma nepārtraukti mainās atbilstoši ķermeņa kustībām. Tāpēc reizēm ceļu virpuļus pieskaita galvenajiem virpuļiem kā astoto palīgvirpuli un runā nevis par deviņpadsmit, bet par astoņpadsmit virpuļiem.
Septiņu pamatvirpuļu atrašanās vietas: viszemākais atrodas vidukļa lejasdaļā, otrais – visaugstākajā dzimumorgāna punktā, trešais – nedaudz zemāk par nabu, ceturtais – krūšu kurvja vidū, piektais – pie kakla pamatnes, sestais – galvas vidū: kas attiecas uz septīto virpuli, tad tas pēc formas atgādina konusu ar augšup pavērstu pamatni un atrodas galvā virs sestā virpuļa. (2.zīm.)
2. zīm.
Veselā ķermenī visi virpuļi griežas ar lielu ātrumu, nodrošinot visas cilvēka būtnes sistēmas ar “prānu” jeb “ēterisko spēku”. Kad kāda viena vai vairāku šo virpuļu funkcionēšana tiek traucēta, prānas plūsma atslābst vai nobloķējas un … Ar vārdu sakot, prānas cirkulācijas traucējumi tad arī ir tas, ko mēs saucam par “slimību” un “vecumu”.
Normāli veselam cilvēkam, - virpuļu ārējās robežas visai tālu iziet ārpus ķermeņa robežām. Īpaši spēcīgiem un visās jomās attīstītiem indivīdiem visi virpuļi saplūst vienā blīvā virpuļojošā lauka veidojumā, kas pēc formas atgādina gigantisku enerģētisku olu ( 3.zīm.). Parastais cilvēks arī atgādina olu, taču viņa enerģētiskā lauka blīvums ir atsķirīgs – virpuļu viducis pēc enerģijas blīvuma būtiski atšķiras no perifērijas (4zīm.) Bet lūk, vecam slimam vai vārgam indivīdam gandrīz visa virpuļu enerģija koncentrējas ap tās centriem, ārēji šīs virpuļu robežas bieži vien pat neiziet ārpus ķermeņa. (5zīm.)
3. zīm. 4. zīm.
5. zīm.
Visātrākais un radikālākais veids, kā atjaunot veselību un jaunību, ir piedot virpuļiem to normālos enerģētiskos rādītājus. Lai to īstenotu, pastāv piecas vienkāršas asanas. Taisnības labad jāsaka, ka tās ir sešas, taču sestā ir īpaša. Pagaidām pakavēsimies pie piecām asanām, katra no kurām iedarbojas ļoti labvēlīgi, taču pilnīgs efekts panākams, tikai regulāri izpildot tās visas piecas.
Būtībā jau tās nebūt nav vienkāršas asanas, ne jau velti lamas tos sauc par “rituālām darbībām”.Šīs rituālās darbības tad arī ietilpst vienkāršā ēteriskā treniņu sistēmā, kuru sauc – “Atdzimšanas acs”.
Pirmā rituālā darbība.
Tā tiek izpildīta, lai virpuļu kustībai piedotu inerces papildmomentu. Runājot vienkāršāk, ar pirmās rituālās darbības palīdzību mēs it kā paātrinām virpuļus, piedodot viņiem griešanās ātrumu un stabilitāti.
Pirmās rituālās darbības izejas pozīcija – stāvus taini ar sānos izstieptām rokām plecu augstumā. Ieņemot šo pozīciju, jāsāk griezties ap savu asi tik ilgi, līdz radīsies viegla reibuma sajūta. Turklāt ļoti nozīmīgs ir ārī griešanās virziens – no kriesās puses uz labo.
Lielākam vairumam pieaugušu cilvēku sakumā pilnīgi pietiek pusduci reižu apgriezties ap savu asi, lai sāktu reibt galva. Tapēc lamas iesaka iesācējiem aprobežoties ar trīs apgriezieniem. Ja pēc pirmās rituālās darbības izpildes jūs izjūtat nepieciešamību apsēsties vai atlaisties guļus, lai izvairītos reiboņa, - noteikti paklausiet šai jūsu ķermeņa dabiskajai prasībai.
Rituālo darbību sakotnējās apgūšans periodā ļoti svarīgi ir nepārcensties. Necenšaties nekad pārkāpt to robežu, aiz kuras viegls reibonis pāriet jau visai ievērojamā, kuru pavada vieglas nelabuma lēkmes, jo sekojošo rituāla darbību izpildīšana sajā gadījumā jau var izraisīt vemšanu.Regulāri praktizējot visas piecas rituālās darbības, ar laiku pamazām atklāsiet, ka pirmajā darbībā jūs varat griezties arvien ilgāk un ilgāk, nenovedot sevi līdz kaut cik vērā ņemamam noreibumam.
Turklāt, lai “attālinātu reiboņa robežu”, var izmantot paņēmienu, kuru savā praksē plaši pielieto dejotāji un daiļslidotāji. Pirms uzsākt griešanos, nofiksējiet savu skatienu uz kaut kādu nekustīgu punktu savā priekšā. Sākot griešanos, neatraujiet skatienu no šī jūsu izvelētā punkta, cik vien ilgi tas būs iespējams. Kad galvas pagrieziena dēļ fiksācijas punkts nozudīs no jūsu redzesloka, ātri pagrieziet galvu, apsteidzot ķermeņa griešanās ātrumu, un pēc iespējas ātrāk atkal “notveriet” ar skatienu savu orientieri. Šāds darba paņēmiens ar atbalsta punkta izmantošanu ļauj visai ievērojami attālināt noreibumu.
Derviši – musulmaņu mūki, kas klejoja ubagodami, nodevās askētismam un pauda sufisma idejas par cilvēka saskarsmi ar dievu mistiskā ekstāzē (dervišu dejas)
Atsķirībā no dervišiem lamas savā praksē nekad negriežas līdz pilnīgam spēku izsīkumam, griežoties vairākiem simtiem reižu ap savu asi, bet tikai reizes desmit divpadsmit – tieši tik daudz, cik katrā konkrētā gadījumā nepieciešams virpuļu stimulēšanai. Maksimālais apgriezienu skaits vienā reizē gandrīz nekad nepārsniedz divdesmit.
Otrā rituālā darbība.
Tūdaļ pēc pirmās rituālās darbības tiek izpildīta otrā rituālā darbība, kas piedod virpuļiem ēterisku spēku, palielinot to griešanās ātrumu un nodrošina stabilitāti. To izpildīt ir vēl vieglāk nekā pirmo. Izejas pozīcija otrās rituālās darbības uzsākšanai ir stāvoklis guļus uz muguras. Vislabāk ir gulēt uz bieza paklāja vai kāda cita pietiekami mīksta un silta pārklāja.Galvenais šī paklājiņa uzdevums – izolēt ķermeni no aukstās grīdas. Lamas galveno lomu ierāda tieši meditāciju praksēm, bet “Atdzimšanas aci” izmanto tikai kā līdzekli, lai uzturētu kārtībā savu ķermeni un nodrošinātu to ar milzīgu enerģiju, kas nepieciešama efektīvai meditāciju prakses īstenošanai.
Otro rituālo darbību izpilda sekojošā veidā. Izstiepjot rokas gar vidukli un piespiežot plaukstas ar cieši kopā saspiestiem pirkstiem pie grīdas, jāpaceļ galva, stingri piespiežot zodu pie krutīm. Pēc tam jāpaceļ taisnas kājas vertikāli uz augšu, cenšoties pie tam neatraut iegurni no grīdas.
Ja spējat to izdarīt, celiet kājas ne tikai vienkārši vertikāli augšā, bet vēl tālāk “uz sevi”, - līdz kamēr gurni sāks atrauties no grīdas. Galvenais, kas jāievero izpildot šo vingrinājumu, ir nesaliekt kājas ceļos. Atslābiniet visus muskuļus un pēc tam atkārtojiet vēlreiz.
Šajā rituālajā darbībā ļoti liela nozīme ir kustības un elpošanas koordinācijai. Pašā sākumā nepieciešams izdarīt izelpu, pilnībā iztīrot plaušas no gaisa. Galvas un kāju celšanas laikā jāizdara vienmērīga, ne pārāk dziļa un pilna ieelpa, kāju un galvas nolaišanas laikā – tāda pati izelpa. Ja esat noguris un jums nepieciešams mazliet atpūsties vingrinājumu starplaikos, cenšaties elpot tai pašā ritmā kā asanu izpildes laikā. Jo dziļāka ieelpa un izelpa, jo lielāku efektu sniedz šī rituālā darbība.
Trešā rituālā darbība.
Trešo rituālo darbību var izpildīt tūdaļ pēc pirmajām divām. Un gluži tāpat kā pirmā un otrā tā ir ļoti vienkārša. Sākuma pozīcija – stāvoklis stāvus uz ceļiem. Ceļus jāizpleš iegurņa platumā, lai abi gurni tiktu izvietoti stingri vertikāli. Plaukstas uzliktas uz gurnu muskuļiem, tieši zem gūžas.
Tad jānoliec galva uz priekšu, piespiežot zodu pie krūtīm. Atmetot galvu atpakaļ – uz augšu, izspīlējam krūškurvi un izliecam atpakaļ mugurkaulu, nedaudz atbalstoties ar rokām pret gūžām, pēc tam atgriežamies izejas pozīcijā – zods piespiests pie krūtīm. Nedaudz atpūšamies, ja tas nepieciešams, un atkārtojam visu no sākuma.
Pašā sākumā jāizdara tikpat dziļa un pilnīga izelpa kā otrajā rituālajā darbībā. Izliecoties atpakaļ, jāizdara ieelpa, atgiežoties izejas pozīcijā – izelpa.
Ceturtā rituālā darbība.
Lai izpildītu ceturto rituālo darbību, jāapsēžas uz grīdas, jāizstiepj sev priekšā taisnas kājas, tā lai pēdas atrastos apmēram plecu platumā. Iztaisnojiet mugurkaulu, nolieciet plaukstas ar kopā sakļautiem pirkstiem uz grīdas sānos gar gurniem. Roku pirkstiem jābūt vērstiem uz priekšu. Nolieciet galvu uz priekšu, piespiezot zodu pie krūtīm.
Tad atmetiet galvu pēc iespējas tālāk atpakaļ – uz augšu, bet pēc tam paceliet vidukli uz priekšu līdz horizontālam stavoklim. Beigu fāzē gūžām un viduklim jaatrodas vienā horizontālā plaknē, bet rokām un kājām horizontāli gluži kā galda kājām. Sasniedzot šādu stāvokli, uz dažām sekundēm stipri jāsasprindzina visus ķermeņa muskuļus, bet tad jāatslabinās un jāatgriežas izejas stāvoklī (neaizmirstiet, ka apakšžoklim jābūt piespiestam pie krūtīm).
Arī šeit pamataspekts ir pareiza elpošana. Sākumā jāizdara izelpa. Pieceļoties un atmetot atpakaļ galvu – izdariet dziļu vienmērīgu ieelpu. Muskuļu sasprindzinājuma laikā – aizturiet elpu, bet nolaižoties – pilnīga izelpa. Atpūšoties rituālo darbību atkārtošanas starplaikos, saglabājiet nemainīgu elpošanas ritmu.
Piektā rituālā darbība.
Izejas pozīcija tās uzsākšanai: atbalstā guļus, izliecoties. Pie tam ķermenis atbalstās uz plaukstām un kāju pirkstu spilventiņiem. Ceļi un iegurnis nepieskaras grīdai. Plaukstas orientētas stingri uz priekšu ar kopā sakļautiem pirkstiem. Attālums starp plaukstām – nedaudz platāks par pleciem. Attālums starp kāju pēdām - tāds pats.
Sākam ar to, ka atmetam galvu pēc iespējas tālāk atpakaļ – uz augšu. Tad pārejam stāvoklī, kurā ķermenis atgādina asu leņķi, kura virsotne vērsta uz augšu. Vienlaicīgi ar kakla kustību piespiežam galvu ar apakšžokli pie krūtīm. Asanu laikā cenšamies, lai kājas paliek taisnas, bet taisnās rokas un viduklis atrodas vienā plaknē. Tad ķermenis it kā būs salocīts uz pusēm gūžas locītavā.
Kad būsiet to pilnībā apguvuši, centieties, atgriežoties izejas stavoklī, pēc iespējas vairāk izliekt muguru atpakaļ, taču ne pārlieku “izlaužot” krustus, bet gan iztaisnojot plecus un maksimāli izliecot krūšu kurvi. Taču neaizmirstiet, ka ne iegurnis, ne ceļi nedrīkst piekarties grīdai. Turklāt vēl iekļaujiet šai vingrinājumā pauzi, kurā maksimāli sasprindziniet visus ķermeņa muskuļus abos galējos stāvokļos – izliecoties atpakaļ un saliecoties “lenķī”.
Piektās rituālās darbības elpošanas shēma ir mazliet neparasta. Sākot no pilnīgas izelpas balstā guļus izliecoties, jūs izdarāt maksimāli dziļu ieelpu, saliecot ķermeni “uz pusēm”. Sanāk kaut kas līdzīgs tā saucamajai “paradoksālajai elpošanai”. Atgriežoties balstā guļus izliecoties, jūs izdarāt pilnu izelpu. Apstājoties galējos stāvokļos, lai izpildītu muskuļu sasprindzināšanas pauzi, jūs aizturat elpu uz dažām sekundēm atbilstoši pēc ieelpas un izelpas.
Elpošanas dziļumam ir milzu nozīme, jo tieši elpošana ir vienojošais posms starp fiziskā ķermeņa kustībām un ētera spēka pārvaldīšanu. Tāpēc “Atdzimšanas acs” rituālo darbību izpildīšanas laikā jāelpo pēc iespējas dziļāk un pilnīgāk. Bet pilnas un dziļas elpošanas pamatā vienmēr ir pilnīga izelpa. Ja izelpa izpildīta pilnvērtīgi, tad neizbēgami tikpat pilnvērtīga būs arī tai sekojošā ieelpa.
Lai nenovērstu uzmanību no tiem iekšējiem procesiem, kas notiek ēteriskajā ķermenī, visas rituālās darbības, izņemot pirmo, izpildam ar aizvērtām acīm.
Ēteriskais ķermenis - tas ir magnētiskais lauks ap cilvēka ķermeni, auras kodols. Vieniem – apm. 20 cm attālumā no kermeņa, citiem – vairāku cm , bet reti kad vairāk par 15 cm. Tas parāda cilvēka dzivības spēku, tā izmēri atkarīgi no cilvēka veselības stāvokļa.
“Atdzimšanas acs” rituālo darbību prakse nebūt nav vienkārši fizisks treniņš un pašatveseļošanās sistēma, tas ir kaut kas nesalīdzināmi globālāks – viens no gribas apguves un apzinātas vadības instrumentiem.
Karma – tibetiešu tradīcijā morāla “atmaksa” pārdzimšana un pāreja no vienas eksistēšanas sfēras uz otru. Laba karma tiek ieskaitīta kā nopelns, sliktu – jāizpērk ar ciešanām.
Vienīgā atšķirība starp jaunību un vecumu, veselību un slimību ir atšķirīgi virpuļu funkcionēšanas režīmi. Atliek tikai sakārtot virpuļus, un vecs atkal kļūs jauns.
“Atdzimšanas acs” viens no to iedarbības aspektiem ir ķermeņa izstiepšana, tā elastības palielināšana un kopējā muskuļu tonusa paaugstināšana. Taču tas nebūt nav galvenais mērķis. Pamatefekts slēpjas tās iedarbībā uz smalkā ķermeņa virpuļu dinamiskajiem rādītājiem.
Jaunam cilvēkam visu septiņu galveno virpuļu dinamiskie rādītāji ir vienādi un harmoniski samērojas ar otršķirīgo virpuļu rādītājiem. Parasta vidēju gadu gājuma cilvēka smalkajā ķermenī pamatvirpuļi griežas dažādi, starp tiem zūd harmonija. Par harmoniju pamatvirpuļu un otrsķirīgo virpuļu starpā jau nevar būt pat runas. Tas, starp citu, ir galvenais vielmaiņu procesu traucējumu cēlonis, kas savukārt noved pie sāļu disbalansa un dažādiem locītavu bojājumiem. Tālākā virpuļu dinamisko rādītāju nesaskaņotība un to enerģijas zudums noved pie nopietnu pataloģiju izveidošanās un cilvēka būtnes organisma fiziskās daļas vecuma izmaiņām.
Jūs protams, varat nebūt neapstāties pie divdesmit viena rituālās darbības atkārtojuma, pakāpeniski palielinot to skaitu līdz trīsdesmit sešām, septiņdesmit divām vai pat līdz simt astoņām, taču, lai to darītu, jāņem vērā ņemamam iemeslam, jo tās jau vairs nebūs vis rūpes par veselību, bet gan garīgās prakses.Visas piecas rituālās darbības ir vienlīdz svarīgas. Viena bez otras tās, protams, nedarbojas tik efektīgi. Izņēmuma gadījumos var uz kādu laiku izslēgt pirmo, bet atlikušās četras jāpraktizē tikai visas kopā. Un arī pirmo jācenšas apgūt pēc iespējas ātrāk. Īpašos izņēmuma gadījumos var izslēgt no nodarbībām arī vienu no četrām pēdējām. Taču tikai tad, ja nav nekādas iespējas to apgūt un tikai uz kādu laiku. Cītīgi izpildot to, kas sanāk, katrā ziņā attīstīsies arī spēja izpildīt to, kas sākumā nesanāca.
Ļoti svarīgi ir nekādā gadījumā nepieļaut pārslodzi un pārpūli. Tas var novest tikai pie negatīva rezultāta. Gluži vienkārši jādara tā, kā sanāk, to, kas sanāk, pamazām palielinot skaitu un tuvojoties ideālai formai. Laiks un pacietība šajā gadījumā ir galvenie sabiedrotie. Nemēdz būt tā, ka, pietiekami ilgi trenējoties, nespētu tomēr galu galā sasniegt pilnvērtīgu praksi. Katrs maksimāli izdara to, kas viņam pieejams, nenovedot sevi līdz spēku izsīkumam, - un viss būs pilnīgā kārtībā.
Ja jūs nodarbojaties vēl ar kaut ko citu – nodarbojaties arī tālāk, ja vien to vēlaties. “Atdzimšanas acs” jums tikai palīdzēs, ievērojami paaugstinot jūsu pamattreniņu efektivitāti. Arī lamas izmanto šo praksi kā palīglīdzekli. Viņiem “Atdzimšanas acs” ir sava veida enerģetiskā bāze krietni vien sarežģītākām un izsmalcinātākām treniņu un meditatīvajām praksēm.
“Atdzimšanas acs” palīdz sasniegt jaunas virsotnes jūsu pašu darbības sfērā. Pateicoties šai praksei, tam visam pievienojas vēl arī virpuļu dinamisko rādītāju korekcija.
Rituālo darbību atkārtojumu starplaikos var turpināt elpot tai pašā ritmā kā prakses laikā. Ja tas jums nesagādā grūtības, tad pauzes starp vienas un tās pašas rituālās darbības atkārtojumiem nebūt nav nepieciešams, jums gluži vienkārši ir jāatkārto kustības nepārtrauktā sērijā.
Taču ievērojiet, ka starp katrām divām atšķirīgām rituālajām darbībām pauze ir nepieciešama.
Turklāt tā nebūt nav parasta pauze. Jānostājas taisni, jāuzliek rokas uz jostasvietas un jāizpilda dažas pilnas ieelpas un izelpas, pie tam uzmanīgi sekojot izjūtām, kas rodas ķermenī, un koncentrējot uzmanību uz tiem ķermeņa apgabaliem, kas atrodas vēderā nabas līmenī.
Agrāk vai vēlāk jūs katrā ziņā izjutīsiet, kā ieelpas laikā pa ķermeni izlīst prānas straumes. Bet pēc kāda laika jūs acīmredzot jau spēsiet saskatīt virpuļus. Elpojot rituālo darbību starppauzēs, centieties izelpas laikā maksimāli atslābināties un izjust, kā “sabojātā” prāna kopā ar smalkajiem piesārņojumiem un slimību blokiem atstāj jūsu ķermeni, jo to izmazgā ieelpas laikā ķermenī ieplūdušās “svaigās” prānas straumes.
Otrs moments, kas var izrādīties pietiekami noderīgs, - tās ir ūdens procedūras pēc “Atdzimšanas acs” prakses. Vislabāk ieiet siltā vai mazliet pavēsākā vannā vai dušā. Bet var arī gluži vienkārši norīvēt visu ķermeni ar siltā ūdenī samērcētu dvieli.
Pēc prakses nekādā gadījumā nedrīkst lietot ievērojami vēsu, bet it īpaši aukstu ūdeni. Un vēl – nekad nejiet aukstā vannā, dušā, neaplaistieties vai neierīvējaties līdz stāvoklim, kad aukstums iekļūst dziļi ķermeņa iekšienē, jot tas ievērojami izkropļos ēterisko struktūru, kas būs izveidojusies pēc rituālo darbību prakses, jo spējīgas izsaukt pataloģiskas izmaiņas, kas var izrādīties neatgriezeniskas – jūsu prakses arsenāla paņēmieni tad būs bezspēcīgi. Tāpēc, ja vien jums pēc prakses nav iespējams tūdaļ pat ieiet siltā vannā, nogaidiet vismaz stundu, līdz jūsu ķermenis atdzisīs pēc treņiņa, un tikai tad lietojiet aukstu ūdeni.
Var atļauties izlaist ne vairāk kā vienu nodarbību nedēļā, taču nekādā ziņā ne vairāk. Ja kāda brauciena vai arī kāda cita iemesla dēļ būsiet spiests pārtraukt praksi vismaz uz divām dienām, tiks apdraudēti visi jūsu līdz šim sasniegtie rezultāti. Ilgstoša pārtraukuma gadījumā rodas briesmas, ka jūsu ķermenis sāks degradēties krietni vien ātrāk, nekā līdz tam, kad jūs uzsākat praksi.
Nebūt nav noslēpums, ka daži izskatās veci jau četrdesmit gadu vecumā, bet citi šķiet jauni arī sešdesmit gados. Pamatfaktors šit ir psiholoģiskā ievirze un tieksme būt jaunam. Ja jūs pats, neraugoties uz savu hronoloģisko vecumu, jūtaties jauns, jūsu bioloģiskais vecums katrā ziņā “pakārtosies” jūsu apziņas ievirzei, un, apkārtējie jūs arī uztvers kā jaunu cilvēku. Sākot praktizēt, daram visu iespējamo, lai absolūti izspiestu no savas apziņas sevis paša kā veca un vārga cilvēka tēlu. Tā vietā mēs noformulējam sevis paša kā džentlmeņa(dāmas) pilnā spēku briedumā imidžu. Bet pēc tam piepildīju šo mentālo formu ar enerģētisku saturu – nesalaužamu tieksmi būt jaunam un spēcīgam (skaitai). Tieksme piespieda strādāt gribas spēka aspektu.
Daudziem šāda savas apziņas transformācija ir vissarežģītākais uzdevums, jo vairums cilvēkiem ir ļoti grūti izrauties no ierasto mentālo nostādņu važām. Viņiem nepietiek enerģijas, lai noformētu tieksmes. Viņi iemācīti stingri ticēt, ka cilvēka ķermenis ir ieprogrammēts novecot, nīkuļot un atmirt. “Atdzimšanas acs” prakse dod mums nepieciešamo enerģiju. Pilnīgi negaidīti sev pašam mēs sākam justies arvien enerģētiskāki. Bet viss tālākais – ta jau ir tehnikas lieta. Mūsu dzīves uzskati sāk kardināli mainīties, un pēc kāda laika arī apkārtējie ievēro mūsos notiekošās pārmaiņas.Un kad vēl mēs dzirdam “Ak, cik labi jūs šodien izskataties!”, mūsu pašizmainīšanās ceļā sabrūk pēdējie šķēršļi, mūsu tieksmes kļūst nelokāmas, un mūsu pasaulē vairs nav nekā tāda, kas nebūtu iespējams mūsu gribai.
Sestā rituālā darbība.
Tā ir prakse , kas indusu jogā pazīstama ar nosaukumu “Uddijana – bandha”. Sestās rituālās darbības prakse nedos vērā ņemamus rezultātus bez visai būtiskiem ierobežojumiem, kas saistīti gan ar dzīvesveidu kā tādu vispār, gan konkrēti ar cilvēka seksuālo dzīvi. Turklāt , reiz uzsākot praktizēt sesto rituālo darbību un visai būtiski izmainot savu ikdienas uzvedību, cilvēkam tas jāturpina visu mūžu. Gluži tāpat kā pirmo piecu ritualo darbību gadījumā pārtraukumi starp nodarbībām nedrīkst būt ilgāki par vienu dienu. Prakses pārtraukšanai var būt ļoti ātras nopietnas postošas sekas.
Sestā papilddarbība pārdala un izmaina cilvēka seksuālo enerģiju. Tā rezultātā kvalitatīvas izmaiņas piedzīvo ne tikai prāts, bet arī viss ķermenis. Tiesa, tālab nepieciešams saprātīgi ierobežot sevi tajā jomā, kurā vairums cilvēku to vismazāk vēlētos darīt – respektīvi, seksā.
Lielākā daļa parastās cilvēciskās būtnes brīvās enerģijas, - izpaužas seksuālajā – atražošanas sfēras enerģijā. Vairums cilvēku to ļoti vieglpratīgi iznieko seksā. Lai gūtu acumirkļa baudu. Tapēc bieži vien, kad nepieciešams izmantot brīvo enerģiju aizsardzībai vai cīņai par izdzīvošanu, tās gluži vienkārši vairs nav.
Ja mēs saprātīgāk izturētos pret dzīvības spēku, organisms varētu viegli uzveikt slimību. Nesaprātīga, necienīga apzināta cilvēka rīcība ar savu enerģiju ir vairums peronīgo un vispārcilvēcisko nelaimju un kataklizmu galvenais cēlonis, jot tas graujoši ietekmē ne tikai fizisko stāvokli, bet arī psihisko.
Nepieciešams iemācīties taupīt seksuālo enerģiju, koncentrēt to ķermenī un transformēt, virzot no otrā galvenā virpula visos pārejos, bet it īpaši – uz diviem pašiem augšējiem.
Pilnīgi atņemt otrajam virpulim brīvo enerģiju arī nedrīkst, jo no tā enerģija automātiski aizplūst uz pašu apakšējo – pirmo virpuli, kas atbild par fiziskā ķermeņa karkasa veidojumu – balsta un kustību aparātu: par kauliem, muskuļiem, cīpslām. Brīvajai enerģijai jāsadalās starp virpuļiem harmoniski, organiski “ievijoties” viņu kustībā. Lai to sasniegtu, nepieciešams ievērot noteiktus seksuālās atturības noteikumus.
Pacelt dzīvības spēku uz augšu ir ļoti vienkārši. Taču, lai to izdarītu, tam tur jābūt. Rietumu reliģisko ordeņu tradīcijās tika praktizēta varmācīga atturība – seksuālās vēlmes agresīva apspiešana sevī. Cenšoties pakļaut seksuālo enerģiju šādā veidā, adepti gluži vienkārši sagrāva ķermeņa dzīvīguma pamatus. Ir tikai viens vienīgs veids, kā savaldīt vispārāko un nepakļāvīgāko cilvēka spēka aspektu, - viņa seksuālo enerģiju, kas izpaužas kā visnepārvaramākā no visām cilvēka velmēm – mīlas kaisle: tā ir maksimāli jāattīsta, bet tad jātransmutē. Nedz šīs vēlmes apspiešana, nedz pakļaušanās tai nedod nekādus rezultātus. Pirmajā gadījumā spēkam neļauj pietiekami attīstīties, bet otrajā gadījumā cilveks zaudē iespēju sakrāt brīvo enerģiju un pēc tam to apzināti izmantot.
Seksuālā spēka transmutāciju lamas īsteno ar sestās rituālās darbības palīdzību. To praktizēt var tikai tad, kad ķermenī izjūt seksuālās vēlmes klātbūtni, kas signalizē par pietiekamu brīvās enerģijas daudzumu.
Sesto rituālo darbību izpilda šādi: stāvot taisni, jūs izdarāt dziļu ieelpu, saspiežot anālo sfinkteru, urīnpūšļa sfinkteru, sasprindzināt iegurņa zarnu kaula muskuli un vēdera priekšsienas apakšējos muskuļus, bet tad ātri pieliecaties, atbalstoties ar rokām pret gurniem, un intensīvi izelpojot caur muti, izdvešot skaņu “ Ha-a-a-h-h-h…” cenšoties no plaušām izelpot pilnībā visu gaisu, ieskaitot arī tā saucamo paliekošo: pēc tam jūs pēc iespējas stiprāk ievelkat vēderu uz diafragmas sasprindzināšanas un pacelšanas un vēdera priekšsienas muskuļu atslābināšanās rēķina un iztaisnojaties. Apakšžoklim pie tam jābūt cieši piespiestam pie atslēgas kaula bedrītes, roku plaukstas uzliktas uz jostas vietas. Izturot šo stāvokli ar ievilktu vēderu pēc iespējas ilgāk – tik ilgi, cik vien jums pietiek elpas aiztures, - atslābināt diafragmu, paceļat galvu un pēc iespējas mierīgāk dziļi ieelpojat. Kad esat kā nākas atvilkuši elpu, atkārtojiet šo rituālo darbību. Parasti jau tam, lai “pārsūtītu” brīvo enerģiju un izkliedētu radušos seksuālo vēlēšanos, pietiek ar trīs vingrinājumu atkārtojumiem. Nebūtu vēlams izpildīt vienā reizē vairāk par deviņiem sestās rituālās darbības atkārtojumiem.
Sfinkters – gredzenveidīgs muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina kāda orgāna atveri.
Treniņa nolūkos sesto rituālo darbību izpilda vienreiz dienā sērijas veidā, kas sastāv ne vairāk kā no deviņiem atkārtojumiem. To jāapgūst pakāpeniski, sākot no trīs reizēm dienā, ik nedēļu palielinot atkārtojumu skaitu par divām reizēm.
Šīs asanas “praktiskais” pielietojums iespējams jebkurā laikā un jebkurā vietā, ar noteikumu, ka tobrīt nav pārāk pilns kuņģis un zarnu trakts, kā arī tiek izjusts ķermenisks signāls seksuālās vēlēšanās formā. Tie, kas pilnībā apguvuši sesto rituālo darbību, var izpildīt šo maksimāli pilno izelpu klusi, nenoliecoties un nepievērsot sev citu cilvēku uzmanību. Tāpēc šī prakse, kuras rezultātā seksuālā enerģija pārvēršas dzīvības spēkā, patiešām iespējama jekurā laikā un jebkurā vietā, ja vien tiek izjusta seksuālā vēlēšanās.
Ir tikai viena atsķirība starp parastu veselu, saprātīgu un spēcīgu cilvēku un pārcilvēku, kuram piemīt maģisks spēks un spēja pēc saviem ieskatiem izmantot īpašās apzināšanās spējas, kas paver tam paralēlo pasauļu uztveres iespējas. Šī atšķirība izpaužas principiāli pretējā attieksmē pret savu brīvo enerģiju. Parastais cilvēks atstāj to apakšējos virpuļos seksuālās enerģijas formā, kas meklē sev izeju seksā baudas dēļ. Pie tam tā pastavīgi tiek iztērēta. Tādā veidā, lai arī cik augsts nebūtu parastā cilvēka enerģētiskais potenciāls, to galvenokārt nosaka dzīvnieciska rakstura spēks, kas nespēj kvalitatīvi izmainīt cilvēciskas būtnes izpausmju raksturu. Lai paceltu savu apzināšanos augstākā līmenī un attīstītu šī līmeņa patiesi cilvēciskās iezīmes, nepieciešams uzkrāt krietni vien vairāk enerģijas, nekā to spēj ietilpināt sevī komplekss no diviem apakšējiem virpuļiem. Un to var izdarīt tikai vienā veidā – pacelt brīvo enerģiju no apakšējiem centriem uz augšu un tā atbrīvot apakšējos, lai tur uzkrātu jaunu “porciju”.
Spēku paceļot, mainās arī tā kvalitāte. No otrā virpuļa “pārsūtītā” brīvā spēka frekvences paaugstinās, un tas kļūst smalkāks. Šīs pacelšanās rezultātā enerģijas “porcija” it kā saspiežas, un enerģijas pārsūtīšana uz augšējiem virpuļiem paver civilizācijai patiesi neaptveramus pilnveidošanās apvāršņus.
Šis ļoti vispārīgais apraksts tomēr sniedz zināmu priekšstatu par notiekošo procesu jēgu. Par lineāriem procesiem šeit, protams, nevar būt ne runas. Visas izmaiņas notiek katrā līmenī atbilstoši līmeņu kvalitatīvajām atšķirībām (no zemākā uz augstāko). Tāpēc piecu augstāko galveno virpuļu summārais enerģētiskais potenciāls ir neskaitāmas reizes – praktiski bezgalīgi – lielāks par divu apakšējo līmeņu summāro enerģētisko potenciālu.
Kā nu tas tagad mums ir skaidri zināms, tad mūsu jaunības neizsīkstošais avots ir vienmēr kopā ar mums. Un nepieciešams tikai noteiktas zināšanas un zināma pašdisciplīna, lai mācētu no tā pasmelt.
Taču vajag atcerēties: Lai mūžīgais jaunības avots patiešām kļūtu par mūsu būtības aspektu, ir absolūti nepieciešams attīstīt ķermenī aktīvu un spēcīgu seksuālo vēlēšanos. Mēģinājums transformēt brīvo enerģiju, kuras ir maz vai arī nav nemaz, noved pie neizbēgamas pašiznīcināšanās. Tāpēc cilvēkam, kas neizjūt asu seksuālā apmierinājuma nepieciešamību, ir stingri aizliegts nodarboties ar sestās rituālās darbības praksi.
Tādā gadījumā sākumā nepieciešams panākt seksuālās potences pilnvērtīgu atjaunošanos ar pirmo piecu rituālo darbību praksi un tikai tad sākt pārvērst sevi par pārcilvēcisku būtni.
Taču tai visā ir vēl viens moments, kas izskaidro to, kāpēc nav nemaz tik daudz pārcilvēku. Ja tas viss būtu tik vienkārši, tad to pūļiem, šķiet vajadzētu klīst riņķī pa šo planētu, nespējot atrast pieblietojumu saviem brīnumainajiem spēkiem un mutuļojošajai enerģijai. Taču tas nebūt nav novērojams. Kas tad īsti par lietu? Tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums: pāreja jaunā kvalitātē, transmutējot seksuālo enerģiju, ir iespējama tikai tad, kad ir pilnībā izsmelta interese par seksu. Un šeit nekādā gadījumā nedrīkst kļūdīties, apmānot sevi vai pārvērtējot savu stāvokli. Tikai tas, kurš patiešām ir izsmēlis seksu kā savas cilvēciskās būtības izziņas avotu, spēj sekmīgi īstenot pāreju jaunā apzināšanās kvalitātē. Bet tas, kuram par seksuālajām attiecībām vēl tomēr saglabājas kaut kāda interese kā par baudas gūšanas avotu vai līdz galam neiepazītu cilvēka dzīves dzīvniecisko pusi, nekādā gadījumā nedrīkst pievērsties nekādām tranmutācijas praksēm.
Pašapmāns šai gadījumā slēpj sevī nāves briesmas, jo neizbēgami novedīs pie tā, ka augstākie virpuļi neapgūs pāradresēto brīvo enerģiju un, tā vietā, lai harmoniski attīstītu cilvēcisko būtni, tikai pastiprinās tās iekšējo cīņu un iekšējos konfliktus, kuri agri vai vēlu neizbēgami no iekšienes saplosīs cilveka psihi, liekot viņam iet bojā no neizdziedināmām fiziskām slimībām vai arī iznīcinot viņa apziņas cilveciskos vaibstus ar psihiskām patoloģijām un ieraujot viņu viņa paša dzīvniecisko tieksmju ells atvarā, Tapēc šeit ir ārkārtīgi svarīga iekšējā kristāltīrība un galējs godīgums attiecībā prēt sevi pašu. Tam, kurš reiz stingri nolēmis pārkāpt robežu, jāzin, uz kurieni viņs iet. Un vēl viņam noteikti jāzin, ka no turienes nekad nespēs atgriezties tas, kas viņš bija iepriekš.
Tāpēc es vēlreiz gribu jūs brīdināt – sestās rituālās darbības apgūšanu var uzsākt tikai tas, kas jūt, ka pilnībā priekš sevis ir izsmēlis visu to, ko var dot sekss, un vispār tas viņam absolūti nav vajadzīgs. Tāpēc arī tikai ļoti maz cilvēku var praktizēt sesto rituālo darbību.Taču atsevišķos konkrētos gadījumos piecu pirmo rituālo darbību prakse ar laiku izmaina vērtību un prioritāšu kārtību un varbūt dažiem izdosies pārvarēt to savas apziņas kritisko attīstības robežšķirtni, aiz kuras sākas patiesa izvēles brīvība. Un ja tas notiks, tad nākošais solis būs lēmuma pieņemšana par savas dzīves izmainīšanu. Šis lēmums tiek pieņemts vienreiz un uz visiem laikiem. Nekādu šaubu, nekādas atskatīšanās atpakaļ.
Tikai tas, kas spēj izsķirties par šādu soli, var cerēt, ka reiz kļūs par īstu meistaru – patiesu spēka pavēlnieku, kuram atvērti visi ceļi un kura griba nepazīst zaudējuma rūgtumu. Katrs šāda cilvēka solis vienmēr neizbēgami vainagojas ar panākumiem, lai arī ar ko viņš nenodarbotos un cik augstus mērķus sev neizvirzītu. Taču jebkura, pat visniecīgākā vājuma izpausme, atkāpšanās, tikai doma par atskatīšanos vien, pat vāja vēlēšanās atskatīties var pazudināt to reiz un un uz visiem laikiem.
Lamas pārsvarā ir veģetāriešī. Taču ne pilnībā. Viņi lieto uzturā pienu un piena produktus un laiku pa laikam – ierobežotā daudzumā arī olas. Zīdītāju, putnu un zivju gaļu viņi neēd. Lamas nav īpaši izvēlīgi – viņiem gluži vienkārši nav tādas iespējas. Produkti, kurus viņi lieto, vienmēr ir naturāli un vienā ēdienreizē lamas ēd tikai viena veida produktus.
Tas ir ļoti svarīgi. Nekad vienas ēdienreizes laikā lamas nesajauc produktus, kas attiecas uz dažādām produktu kategorijām. Ja no rīta viņi ēd miežu putru, tad arī šī putra ir visas viņu brokastis. Ja tās ir kalnu pupas – tad tikai pupas. Augļi – tātad tikai augļi; svaigi dārzeņi – tātad tikai svaigi dārzeņi ; vārīti darzeņi – tātad vārīti dārzeņi, miežu miltu plāceņi – tātad tikai plāceņi, kas iejaukti ūdenī no miežu miltiem.
Protams arī jūs šādā veidā varētu sadalīt savu ēdienkarti. Taču neuzstāju, lai jūs izslēgtu no tās gaļu un zivis. Taču piedāvaju jums nesajaukt vienas ēdienreizes laikā dažādu kategoriju produktus. Piemēram,iesaku jums lietot ar ogļūdeņražiem bagātu barību, dārzeņus, augļus atsevišķi no zīdītāju gaļas, putnu gaļas, zivīm. Ja vēlaties, varat sajaukt dažādu veidu gaļu. Sviesta, olu un siera lietošana kopā ar gaļu nenodarīs nekādu ļaunumu, drīkst iedzert pat mazliet tējas vai kafijas, taču nekādā gadījumā to visu nedrīkst savienot ar kaut ko saldu vai cieti saturošu – konfektēm, pudiņiem, kūkām. Augu eļļas un sviests sader ar jebkuru veidu. Pienu vislabāk lietot kopā ar ogļūdeņraža produktiem. Kafiju vai pienu nevajag sajaukt ar piena produktiem, piena vai krējuma pievienošana pārvērš tos par indi, taču neliela cukura piedeva diez vai varētu nopietni kaitēt.
Veselu olu lama apēd tikai pēc dažu stundu fiziska darba. Taču ne vairāk kā vienu vienā reizē. Turklāt to vāra mīkstu. Taču laiku pa laikam – vidēji vienreiz dienā – katrs lama apēd vienu svaigu olas dzeltenumu. Baltums tiek izvārīts, sasmalcināts un izbarots vistām. Pēc lamu domām, olas baltums cilvēka ķermenī pārstrādājas tikai tad, kad muskuļa audiem nepieciešama intensīva barība. Dzeltenums turpretī satur ļoti nozīmīgas vielas, kuras nelielos daudzumos vienmēr nepieciešamas organismam.
Milzīgu nozīmi lamas piešķir ēšanas ceremonijai. Pie viņiem nav pieņemts ēst steidzīgi un sarunāties pie galda. Ēšanas laikā viņi vienmēr ir koncentrējušies un klusējoši. Tiek uzskatīts, ka rūpīga ēdiena sakošļāšana ir labas ēdiena pārstrādes galvenais nosacījums. Tāpēc viņi vadās pēc principa: “Cietu ēdienu – dzer, mīkstu ēdienu – ēd”.
Par dzērienu lamas uzskata tikai tīru ūdeni, kuru dzer lēni, maziem malkiem. Jebkurš cits šķidrums, pat zaļā tēja un jo īpaši piens, - tas nav vis dzēriens, bet gan ēdiens, uz kuru attiecināmi vispārēji sakošļāšanas noteikumi. Par tējas un kafijas lietošanu ir pašam jāizsķiras, vai tos lietot vai nelietot, pamatojoties uz sava organisma reakciju. Ja šī reakcija nav pārāk labvēlīga, tos jāizslēdz no ēdienkartes. Taču jebkurā gadījumā tējai vai kafijai nedrīkst pievienot pienu. Reizēm var attaisnot tādu tonizējošu līdzekļu lietošanu kā kafiju un tēju, taču būtu ļoti vēlams, lai to lietotājs būtu redzošs un spētu ne tikai precīzi atpazīt, bet arī izdalīt no kopējā spēku spectra to enerģijas veidu, kuru šie produkti ievada cilvēciskā organisma smalkajā sistemā. Tad ir iespējams šo enerģiju apzināti izlietot un nezaudēt pār to kontroli. Diemžēl vairums gadījumu šis nosacījums netiek pildīts, kafijas un tējas lietotājiem nav nekādas nojausmas par to, kas notiek un kā optimāli pielietot rezultātu. Tāpēc agri vai vēlu nekontrolēta kafijas un stipras tējas lietošana graujoši ietekmē cilvēciskās apziņas un ķermeņa funkcionēšanu.
Visiem mums ne reizi vien ir gadījies dzirdēt augstas drebelīgas veco cilvēku balsis. Pastāv tiešs sakars starp balss toni un indivīda stāvokli. Paaugstināts tonis un drebelīgums viennozīmīgi liecina par smalkā ķermeņa sabrukumu.
Pastāv tiešā saistība starp otro – seksuālo – virpuli un piekto – kakla – virpuli. Protams, visi virpuļi ir tieši saistīti viens ar otru un pārstāvēti viens otrā, taču šo virpuļu sasaitei ir īpašs raksturs. Tāpēc vīriešu balss tembra paaugstināšanās un drebelīgums ir tiešas otrā virpuļa pavājināšanās sekas. Lai otrā un piektā virpuļa dinamiskos rādītājus atgieztu normā, pilnīgi pietiek ar piecu rituālo darbību praksi. Pastāv veids, kā paātrināt šo procesu. Viss, kas tam nepieciešams, - ir griba. Vajag tikai apzināti censties izrunāt visas skaņas pēc iespējas zemāk, sulīgāk un pilnīgāk. Tiem, kuru balss ir piedzīvojusi ievērojamas vecuma izmaiņas, tas var kļūt par nopietnu izaicinājumu. Taču šadas prakses rezultāti ir tā vērti, lai to pieņemtu. Apzināti pazemināts balss tonis drīz vien izmainīs to vibracijas procesu norises raksturu, kas saistīti ar piektā virpuļa kustību. Virpulis kļūs pilns un sāks griezties ātrāk. Tā rezultātā neizbēgami izmainīsies arī otrā virpuļa rādītāji.
Lamas izmanto šo principu, strādājot ar mantrām. Turklāt ne tik nozīmīgs ir mantras saturs un jēga, bet gan tās vibrāciju uzbūve. Tapēc jau principā nav svarīgi, kādu skaņu jūs izvēlaties treniņa nolūkos, svarīgs ir pats princips – centieties panākt pilnīgi zemu skanējumu un balss rezonansi galvā un krūšukurvī. Starp citu, arī sievietes, kuru balss līdz ar gadiem kļūst zemāks un rupjāka, var izmantot šo metodi, taču gluži otrādi, - censties atgriezt savai balsij jauneklīgo augsto un skanīgo skanējumu.
Jau pirms vairākiem gadu tūkstosiem tika atklati mantras “OM” ideālie vibrācijas rādītāji. To pareizi atkārtojot, gan vīrieši, gan sievietes gūst milzu labumu. Vīriešiem jācenšas to izteikt pēc iespējas zemāk, sievietēm – pēc iespējas augstāk. Vēlams to darīt vairākas reizes no rīta katru dienu. Brīnišķīgi, ja jums it tāda iespēja atkārtot “OM” arī dažas reizes dienā un vakarā.
Lai pareizi izteiktu mantra “OM”, jāizdara maksimāli dziļa ieelpa un tad lēni jāizelpo ar vibrējošu skaņu “O – O – O – O …”. Pašās beigās tā uz neilgu laiku pāriet “U – U – U – U …”, vienlaicīgi paceļoties no krūšukurvja uz kaklu, bet tad pārveidojas ilgā “M – M – M – M …”, kuras vibrācijas aiziet pēc iespējas augstāk uz galvas vidu.
Var izpildīt dažus ilgus skaņas “OM” viļņus vienas izelpas laikā. Šis vienkāršais vingrinājums harmonizē visu septiņu galveno virpuļu dinamiskos rādītājus. Izpildot šo mantru, nevajadzētu pārāk aizrauties ne ar pašu mantras dziedāšanas procesu, ne ar tās jēdzienisko piepildījumu, jo galvenā nozīme ir mantras vibrācijas rādītājiem un tam, kā tā ļauj izmainīt balsi.
Tas arī būtu viss, par cilvēka ķermeņa ēteriskajiem virpuļiem un vienkāršākajiem paņēmieniem, kā tos var ietekmēt. Mums vēl atliek tikai apspriest pēdējo un galveno ar “Atdzimšanas acs” praksi saistīto aspektu.
Iedomājieties, ka varētu paņemt izčākstējušu večuku, “izvilkt” viņa personību no sabrūkošā ķermeņa un “iedzīvināt” to jaunā un veselā ķermenī, kuram būtu, teiksim, divdesmit pieci gadi. Varu jums droši apgalvot, ka arī jaunajā ķermenī šis vecis vienalga paliks par veci. Bet pārlielā pieķeršanās savam vājumam ļoti drīz sagraus arī jauno ķermeni.
Vairums novecojošo cilvēku, sūdzoties par neērtībām, kādas viņiem sagādā vecums, bezkaunīgi melo, un, pirmkārt, jau – paši sev. Viņiem patīk būt veciem un vārgiem, patīk izrādīt savu vājumu, patīk sevi žēlot. Tam, kas patiesi grib palikt jauns, jābūt pietiekami vīrišķīgam, lai sev tai visā atzītos. Bet tad pilnīgi jāatsakās no tā uzvedības veida un attieksmes pret sevi, kas raksturīga vecumam. Nevis tikai jāizliekas, bet patiešām jāatsakās. Un galvenais šeit, protams, ir cieša apņemšanās. Kamēr ķermeņa jaunības atgūšana jums ir tikai nesasniedzams sapnis, jauka pasaciņa no saldo sapņu valstīas, visi jūsu centieni nolemti neveiksmei. Taču tilīdz jūs sāksiet zināt, ka varat to sasniegt un spēsiet noformulēt sevī apņemšanos par katru cenu sasniegt rezultātu, jūs jau būsiet iemalkojis pirmo malku no neizsmeļā jaunības avota. Viss turpmākais it tikai tehnikas jautājums. Es iemācīju jums visvienkāršāko metodi, kā īstenot šo apņemšanos dzīvē. Kā jau tas visiem labi zināms, visefektīgākās lietas vienmēr ir ļoti vienkāršas. Tāpēc viss, kas jums nepieciešams, - tā ir nenogurstoša prakse.
Nelokāma apņemšanās un neatlaidīga prakse spēj darīt brīnumus. Jo mēs esam patiesi brīnumainas būtnes, kas spēj visu. Vairums Rietumu cilvēku, tai skaitā arī profesionāli filosofi, zinātnieki un augsti attīstīti intelektuāļi ir pārliecināti par novecošanas procesa neatgriezeniskumu un ķermeņa restaurācijas neiespējamību. Taču Tibetas lamu prakse, kurā šī restaurācija ir tikai cilvēciskās būtnes attīstības sākumposms, pierāda pretējo: intelektuāļu pārliecība nav nekas vairāk kā vienkārša ilūzija, viss ir atkarīgs vienīgi no prasmes pielietot mehānismus, kas ļauj cilvēkam apzināti pārvaldīt savu personīgo gribu.
Izmantotie materiāli ir no P. Kelders grāmatas “Atdzimšanas acs “.
